Maratona oficiālā skriešanas kreklu kolekcijas pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad mākslinieka Ginta Apsīša reklāmas kampaņas vizuālais risinājums turpināja savu stāstu arī uz oficiālā skriešanas krekla.

 

Kopš tā laika katru gadu maratona oficiālā skriešanas krekla dizaina radīšana tiek uzticēta kādam no Latvijā atpazīstamiem māksliniekiem. Viņu vidū ir Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Elita Patmalniece, Ella Krugļanska, Krišs Salmanis, Ilmārs Blumbergs, Raimonds Staprāns, Anna Heinrihsone, Maija Kurševa, Gustavs Klucis, MARE&ROLS, Jānis Šneiders, Kristiāns Brekte, Paulis Liepa un Germans Ermičs.

2024. gads, mākslinieks Germans Ermičs

“Svinot katra skrējēja ceļojumu, medaļas dizains godina kurpju auklu — elementu ikviena skrējēja apavā, kas vieno gan skrējējus iesācējus, gan pieredzējušus sportistus. Šī aukla vijas arī medaļās – to piepilda, sasniedzot pilnu vijumu 42 km distances medaļā, attēlojot katra skrējēja unikālo ceļu līdz starta un finiša līnijām.” ideju skaidro dizaina autors Germans Ermičs.

Atvērt
2023. gads, grafikas mākslinieks Paulis Liepa

“Maratona trase zīmē zigzagus Rīgas kartē un kā skudru ceļš mašīnu vietā ved skrējēju tūkstošus cauri skvēru, parku un bulvāru labirintam pāri upei turp un atpakaļ. Uz dažām dienām ierastā pilsētas kvartālu mozaīka veido pavisam citas zīmes un sviedriem slacītie kilometri nozīmē pavisam jaunus izaicinājumus gan maratona dalībniekiem, gan pašai pilsētai,” skaidro 2023. gada medaļu un kreklu dizaina autors Paulis Liepa.

Atvērt
2022. gads, mākslinieks Kristiāns Brekte

“Vienmēr ir liecies, ka skrējējiem ir kas slēpjams, jo viņi skrienot arī bēg. Veidojot kreklus, domāju, kā būtu, ja es skrietu. No kā es bēgtu, kurp es dotos? Pirmās atmiņas saistībā ar šo aktivitāti man ir saistībā ar klaiņojošajiem suņiem, kuri man dzenas pakaļ,” savu domu skaidro 2022. gada oficiālo medaļu un kreklu dizaina autors – mākslinieks Kristiāns Brekte.

Atvērt
2021. gads, mākslinieks Jānis Šneiders

“Taisna līnija kardiogrammā ir pilna ar neīstenotu potenciālu, turpretī ieviļņota līnija ir dzīva. Dzīvība ir kustībā. Līnijas kreklos atkārtojas kā taisnas, monotonas dienas, līdz tās pamazām iekustina kustētprieks, izliecot dienu līnijas garākas un arī jautrākas – ar acīm pār tām var izbraukt kā pa amerikāņu kalniņiem un izjust kustības spēku,” ideju pauž dizaina autors Jānis Šneiders, kurš nominēts “Purvīša balvai 2021” un pirms diviem gadiem ieguvis Ziemeļvalstu un Baltijas jaunā gleznotāja titulu.

Atvērt
2020. gads, latviešu modes zīmola MAREUNROL’S veidotāji

“Vēstījums, ko gribējām nodot ar šo kreklu, ir skrējēja cīņa ar vēju, vienlaikus saglabājot veselo saprātu. Noskriet 20 km un vairāk ir kaut kas man neiedomājams. Vienlaikus ir svarīgi apzināties savu ķermeni un nepārvērtēt spējas, jo vēlmes bieži vien ir lielākas par fizisko varēšanu. Protams, tas viss ir jāuztver mazliet ar humoru,” savu domu iezīmē dizaina idejas autors Rolands Pēterkops.

Atvērt
2019. gads, māksliniece Maija Kurševa

Šis gads izceļas ar divu zīmējumu piedāvājumu skrējējiem. “Vienā zīmējumā maratona skrējēja pārņēmusi pilsētu savā varā un dominē pār to. Zīmējums ir arī neliels sveiciens māksliniekam Mārim Bišofam, kura stila ietekmi te var samanīt. Savukārt otrais zīmējums ir dziesma Rīgas mazajām koka ēkām un Rīgas namu cilvēciskajiem samēriem. Dodoties savās ikdienas gaitās, mana galva bieži vien pacelta uz augšu, aplūkojot simtgadīgo namu detaļas. Taču šur tur joprojām saglabājušās vienstāvu koka ēkas. Bieži vien tās, apslēptas lielo ielas namu pagalmos, dzīvo savu paralēlo dzīvi – kā ciems ciemā,” skaidro māksliniece.

Atvērt
2018. gads, mākslinieks Gustavs Klucis

Uz Latvijas simtgades krekla ir Latvijas visu laiku slavenākā mākslinieka zīmējums “Daugavas sargs”, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsoja pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča Lāčplēsim simboliski tik tiešām bija iespēja sargāt Daugavu. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Atvērt
2017. gads, dramaturgs un mākslinieks Raimonds Staprāns

Zīmējums, kas rotā 2017. gada skriešanas kreklu, ir mākslinieka interpretācija par vienu no savām spilgtākajām Latvijas pirmās brīvvalsts laika atmiņām. Kāds arheologu izrakts ornaments, kas izrakumu vietai par godu nosaukts par Kursas krustu, Staprānam palicis prātā un paticis gan ar formu, gan dizainu. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Staprāns, vienkāršojot un modernizējot formu, uz Kursas krusta pamata izveidojis kakla rotu. Krekla dizainā ietverts vēlreiz modernizēts un vienkāršots kakla rotas zīmējums.

Atvērt
2016. gads, māksliniece Ieva Iltnere

Latvijā labi zināmā māksliniece Ieva Iltnere ar savu unikālo un atpazīstamo stilu iepriecināja ne tikai skrējējus, bet arī līdzjutējus. Ievas Iltneres zīmējums radīts mākslinieces atpazīstamajā stilā un simbolizē maratona dalībnieku dažādību un plašo starptautisko pārstāvniecību.

Atvērt
2015. gads, gleznotāja Ella Krugļanska (Ella Kruglyanskaya)

Dizaina mērķis ir atgādināt, ka skriešana nav vis par rezultātu, bet gan dalību un, protams, gandarījumu un dzīvesprieku, ko no tās gūstam. Tādēļ uz skriešanas krekla redzam omulīgus un dzīvespriecīgus skrējējus.

Atvērt
2014. gads, mākslinieks Ilmārs Blumbergs

Simpātisks un optimistisks gliemezis. Mākslinieks ar ironiju aicināja nedaudz atslābt un pasmaidīt gan pašiem skrējējiem, gan nejaušiem vērotājiem – galu galā “ko velcies kā gliemezis?” ir jautājums, ko ne reizi vien sev un citiem uzdod gan skrējēji, gan skatītāji. Un palūkojaties Ilmāra Blumberga zīmētā gliemezīša smaidā – absolūti laimīgs. Tās dažas desmit minūtes viņa rezultātā nemaz nemazinās prieku par procesu un pāris papildu kājas pilnīgi noteikti ir tas, kas reizēm mums visiem skrējējiem pietrūkst.

Atvērt
2013. gads, multimākslinieks un konceptuālists Krišs Salmanis

Klasiskā Rīgas panorāma šķiet tik klišejiska, ka nereti uzvedos kā iedomīgs tūrists pats savā pilsētā. Sak, tā taču pastkarte, uz to skatīties ir gandrīz slikta gaume. Bet daudzām pilsētām izmēra, arhitektūras vai topogrāfijas dēļ tādas panorāmas vispār nav. Un mūsējā izskatās allaž atšķirīgi. Šķiet, ka torņi slepus pārvietojas. Varbūt, kamēr neviens tos neuzmana, tie izmet kādu loku un atgriežoties ne vienmēr nosēžas tajā pašā vietā.

Atvērt
2012. gads, māksliniece Anna Heinrihsone

Nordea Rīgas maratons ir kļuvis par apliecinājumu tam, ka ir idejas, kuras ir pozitīvu lādiņu nesošas un vienmēr sniedz gandarījumu. Šī pasākuma globālais skanējums man lika aizdomāties par to, kam uzticos es, kas man liek priecāties, domājot par pilsētu, kurā dzīvoju. Jā, mani aizrauj globālais mērogs, taču savu pilsētu redzu kā ļoti personisku momentu virknējumu – ielas, kas ir mans pastāvīgs maršruts dienu no dienas, pieturzīmes, kas nemainīgas jau gadiem, ātras skices piezīmju blociņā. Ar skatienu fiksēti ik dienas skrējiena momenti.

Atvērt
2011. gads, gleznotājs Ritums Ivanovs

Krekla dizains tika veidots no tūkstošiem triepienu – līdzīgi, cik katru gadu iziet uz starta līnijas dalībnieku. Savā ziņā mākslinieks ikvienu triepienu veltīja kādam no dalībniekiem, ļaujot katram skrējējam izvēlēties savējo. Tikai kopā katrs atsevišķais triepiens veido kopējo Rīgas panorāmas skatu. Pirmo reizi dizaina ideja tika izmantota arī uz finišētāju piemiņas medaļām.

Atvērt
2010. gads, gleznotājs Andris Vītoliņš

Ideja tapa, radot mākslas un sporta sintēzi. Dizainā ir iespējams aplūkot tieši Rīgai unikālo vietu un celtņu apvienojumu – Aspazijas bulvāri ar Latvijas Nacionālo operu, Centrāltirgus paviljonu, Zaķusalas TV torni un citas vietas. Mērķis bija parādīt nedaudz atšķirīgās Rīgas vietas, kas noteikti ir uzmanības vērtas, bet bieži vien gan savējiem, gan pilsētas viesiem tās paslīd garām.

Atvērt
2009. gads, modes māksliniece Elita Patmalniece

Vienkrāsainā tušas zīmējumā ir apvienotas visas skaistākās Rīgas centra vietas, kuras 2009. gadā ikvienam maratonam dalībniekam bija iespējams notvert savām acīm – Elizabetes iela, Vecrīgas panorāma ar baznīcu torņiem, īpaši izceļot Rīgas centra parkus, kā arī ietverot citas Rīgas centra vietas.

Atvērt