Rimi Rīgas maratons un Pasaules čempionāts skriešanā valsts ekonomikai pienesis 12 miljonus eiro
11. janvāris, 2024Pētījumā, kurā analizēta Baltijas nozīmīgāko skriešanas notikumu – Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā Rīgā – ietekme uz Latvijas ekonomiku, noskaidrots, ka abi sporta dižpasākumi 2023. gadā radījuši 11 803 000 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 7 516 000 eiro apmērā, kā arī radot nodokļus 2 078 000 eiro apmērā.
Ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 47 735 Rīgā un Latvijā pavadītas naktis, maratons un pasaules čempionāts naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2023. gadā piesaistījis 3 961 000 eiro, palīdzot ieņemt 1 170 400 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien.
Katrs Rīgas pašvaldības Rimi Rīgas maratonā 2023. līdzfinansētais eiro valstī atpakaļ nesis 46 eiro, bet katrs valsts un pašvaldības Pasaules čempionātā skriešanā ieguldītais eiro Latvijai atpakaļ nesis 7 eiro tikai no piesaistītajiem ārvalstu naudas līdzekļiem.
Neskatoties uz blīvo skriešanas un sporta kalendāru Eiropā un pasaulē, 2023. gada lielie skriešanas notikumi, kas Rīgai nodrošinājuši 12 miljonu eiro vērto ekonomisko pienesumu, arī turpmāk palīdzēs Rīgai ieņemt vietu blakus pasaules skriešanas metropolēm. Uzskatam, ka trīs pasaules rekordi Rīgā un globālo ziņu aģentūru virsraksti, Rīga no “putna lidojuma” pasaules tiešraidē trīs stundu garumā, ģeogrāfiskā pārstāvniecība ar dalībniekiem no vairāk nekā 100 valstīm, kā arī plašā bērnu iesaiste Rimi Bērnu dienā, kas bija jaunums Pasaules čempionātos, arī turpmākajos gados turpinās nest “dividendes”, palīdzot uz Rīgu vilināt pasaules maraton-tūristus
Aigars Nords
Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta organizatoru komandas vadītājs
Abi nozīmīgie skriešanas notikumi – Rimi Rīgas maratons un Pasaules skriešanas čempionāts, pirmoreiz kopš pandēmijas Latvijas galvaspilsētā kopā pulcēja rekordskaitu jeb 38 660 skrējēju no vairāk nekā 100 valstīm. Katram no 5 899 ārvalstu dalībniekiem uz Latviju līdzi atvelkot vidēji 1,6 līdzbraucējus, kopējais abu skriešanas dižpasākumu ārvalstu apmeklētāju skaits 2023. gadā pārsniedzis 15 tūkstošus.
Visvairāk ārvalstu dalībnieki Rīgu apmeklēja no:
- Lielbritānijas
- Igaunijas
- Lietuvas
- Vācijas
- Polijas
- Somijas
- Norvēģijas
- ASV
- Francijas
- Itālijas
Ārvalstu skrējēji un viesi Rīgā vidēji pavadīja 3,9 dienas Rimi Rīgas maratonā un 4 dienas Pasaules čempionātā skriešanā, Rīgā ik dienu tērējoties no nepilniem 271 eiro (Baltijas valstu iedzīvotāji) līdz pat 514 eiro (ceļotāji no ārpus Eiropas) dienā. Tēriņu analīze vēlreiz apstiprinājusi iepriekšējo gadu novērojumus, ka “jo tālāk skrējēji brauc uz skriešanas pasākumu Rīgā, jo ilgāk uzturas Latvijā, jo vairāk tērē”.
Pasaules čempionāta skriešanā ietvaros Rīga uzņēma arī trīs starptautiskas konferences, piemēram, Pasaules vieglatlētikas savienības un Rimi Rīgas maratona komandas organizēto Global Running Conference, kas pulcēja skriešanas pasākumu organizatorus, federāciju pārstāvjus, skrējēju aģentus un ražotājus no nozīmīgākajiem skriešanas tirgiem, tādējādi vēl vairojot Rīgas skriešanas pasākumu ekonomisko pienesumu.
Augsta atdeve Rīgas un valsts budžeta ieguldījumam
Gan Rimi Rīgas maratona, gan Pasaules čempionāta skriešanā radītā kopējā ekonomiskā ietekme, t.sk. pasākumu rezultātā valstij un Rīgai piesaistītais ārvalstu naudas līdzekļu un radīto nodokļu apjoms, ļauj secināt, ka Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam Rimi Rīgas maratonam (80 000 eiro) un Pasaules čempionātam (300 000 eiro), kā arī valsts (Izglītības un zinātnes ministrijas) līdzfinansējumam Pasaules čempionātam (250 000 eiro) bijusi ļoti augsta atdeve.
Katrs Rīgas pašvaldības Rimi Rīgas maratonā 2023. līdzfinansētais eiro valstī atpakaļ nesis 46 eiro, bet katrs valsts un pašvaldības Pasaules čempionātā skriešanā ieguldītais eiro Latvijai atpakaļ nesis 7 eiro tikai no piesaistītajiem ārvalstu naudas līdzekļiem.
Īsumā par 2023. gada Rimi Rīgas maratona ekonomisko atdevi
Rimi Rīgas maratons 2023. gada pirmajā maija nedēļas nogalē pulcēja vairāk nekā 23 000 dalībnieku no 76 valstīm. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2023. gadā ārvalstu dalībnieku skaits Rimi Rīgas maratonā pieauga par 40%, sasniedzot 2 704 skrējējus. Katram skrējējam līdzi brauca vidēji 1,5 līdzbraucēji, tādējādi, kopējais ārvalstu maraton-tūristu skaits pārsniedza 6 500. Maraton-tūristu vidējais uzturēšanās laiks Rīgā – 3,9 dienas.
TOP 5 visvairāk pārstāvētās ārvalstis Rimi Rīgas maratonā bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Lielbritānija un Somija. 2023. gada Rimi Rīgas maratona ekonomiskās ietekmes pētījums apstiprina, ka apmeklētāji no tālākām valstīm Rīgā uzturas ilgāk nekā tuvāko un kaimiņvalstu viesi. Vidējie dienas tēriņi dalībniekiem no Baltijas valstīm sastāda 271 eiro, Ziemeļvalstīm – 352 eiro, pārējām Eiropas valstīm – 298 eiro, bet citām pasaules valstīm – 514 eiro.
Ārvalstu viesi Rīgas naktsmītņu, restorānu un kafejnīcu sektoram piesaistīja 1 649 000 EUR, kopējais ārvalstu naudas pienesums lēšams 3 690 000 EUR apmērā, savukārt visu Rimi Rīgas maratona dalībnieku ekonomiskais pienesums sastāda 5 423 000 EUR lielu apmēru. Papildu radītie PVN ienākumi mērāmi 884 600 EUR apmērā.
Īsumā par Pasaules čempionāts skriešanā Rīgā ekonomisko atdevi
Pasaules vēsturē pirmais Pasaules čempionāts skriešanā, kas vienlaikus bija arī pirmais World Athletics Series jeb augstākā ranga vieglatlētikas notikums Baltijā Rīgā norisinājās 2023. gada 1. oktobrī. Čempionāts pulcēja 13 330 dalībniekus no vairāk nekā 100 valstīm. Dalībnieku vidū bija gan pasaules čempioni, gan pasaules un nacionālie rekordisti no 56 dalībvalstu izlasēm, gan arī skriešanas baudītāji un maraton-tūristi.
Starptautiskajā skriešanas konferencē, lielākajā no trim konferencēm Pasaules čempionāta laikā, piedalījās 620 skriešanas nozares pārstāvju no visas pasaules. Pasaules čempionātā skriešanā Rīgā viesojās 3 195 ārvalstu dalībnieku, un no tiem katram līdzi bija vismaz 1,6 līdzbraucēji, kopā sastādot aptuveni 8 300 ārvalstu viesu, kuri vidēji Rīgā uzturējās 4,7 dienas. TOP 5 visvairāk pārstāvētās ārvalstis Pasaules čempionātā skriešanā bija Igaunija, Lielbritānija, Vācija, Polija un Lietuva.
Pasaules čempionāts skriešanā un starptautisko konferenču organizēšana radīja kopēja ekonomisko aktivitāti 4 669 000 EUR apmērā, ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 3 826 000 EUR apmērā, valsts budžetam PVN pienesot 586 700 EUR apmērā. Rīgas naktsmītņu, restorānu un kafejnīcu sektoram tika piesaistīti 1 843 000 EUR tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem, PVN pienesot 879 400 EUR.
Pētījumu izstrādāja Elmārs Kehris ar uzņēmumu KEKonsultācijas saskaņā ar starptautisko praksi, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināto metodoloģiju. Ekonomiskās ietekmes pētījuma rezultāti un atziņas balstīti uz informāciju, kas iegūta, anketējot un analizējot maratona un pasaules čempionāta dalībniekus, līdzbraucējus un apmeklētājus.
