Izpārdodam maratona mākslas kreklu kolekciju un ziedojam

2. novembris, 2021

Maratona oficiālā skriešanas kreklu kolekcijas pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad mākslinieka Ginta Apsīša reklāmas kampaņas vizuālais risinājums turpināja savu stāstu arī uz oficiālā skriešanas krekla. Kopš tā laika katru gadu maratona oficiālā skriešanas krekla dizaina radīšana tiek uzticēta kādam no Latvijā atpazīstamiem māksliniekiem. Viņu vidū ir Andris Vītoliņš, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Elita Patmalniece, Ella Krugļanska, Krišs Salmanis, Ilmārs Blumbergs, Raimonds Staprāns, Anna Heinrihsone, Maija Kurševa, Gustavs Klucis, MARE&ROLS un Jānis Šneiders.

Līdz pat 18. novembrim izpārdodam visu mākslinieku radītos kreklus un pusi no katra krekla summas ziedosim mūsu labdarības iniciatīvai “Kustība par kustību”, kas tapusi sadarbībā ar Bērnu Slimnīcas fondu, lai vāktu ziedojumus bērniem ar kustību traucējumiem.

Aicinām iepazīties ar katra maratona gada dizaina ideju un autoru!

2021.gads - mākslinieks Jānis Šneiders

2021. gada Rimi Rīgas maratona oficiālo kreklu dizaina galvenais vēstījums ir Latvijas iekustināšana. Laikā, kad daļa sabiedrības cieš no pandēmijas blaknes – mazkustīguma –, ir svarīgi atgādināt par kustību prieku ikdienā, iekustināt sevi, ģimeni, draugus un Latviju. Oficiālo maratona kreklu dizains šīs idejas vēstījumu vizuāli iznes ar Jāņa Šneidera daiļradei raksturīgajām līnijām.

Par mākslinieku: Jānis Šneiders bija nominēts “Purvīša balvai 2021” un pirms diviem gadiem ieguvis Ziemeļvalstu un Baltijas jaunā gleznotāja titulu.

Taisna līnija kardiogrammā ir pilna ar neīstenotu potenciālu, turpretī ieviļņota līnija ir dzīva. Dzīvība ir kustībā. Līnijas kreklos atkārtojas kā taisnas, monotonas dienas, līdz tās pamazām iekustina kustētprieks, izliecot dienu līnijas garākas un arī jautrākas – ar acīm pār tām var izbraukt kā pa amerikāņu kalniņiem un izjust kustības spēku.

Jānis Šneiders

dizaina autors

2020.gads - mākslinieku apvienība MARE&ROL'S

Vēstījums, ko gribējām nodot ar šo kreklu, ir skrējēja cīņa ar vēju, vienlaikus saglabājot veselo saprātu. Noskriet 20 km un vairāk ir kaut kas man neiedomājams. Vienlaikus ir svarīgi apzināties savu ķermeni un nepārvērtēt spējas, jo vēlmes bieži vien ir lielākas par fizisko varēšanu. Protams, tas viss ir jāuztver mazliet ar humoru.

Rolands Pēterkops

dizaina idejas autors

Par māksliniekiem: MAREUNROL’S ir starptautiski pamanītākais latviešu modes zīmols, kas kopš 2012. gada zīmols regulāri piedalās Parīzes modes nedēļā oficiālās programmas ietvaros. 2013. gadā izdevniecības Phaidon almanahs Pattern ierindojis MAREUNROL’S starp 100 mūsdienu īpašākajiem jaunajiem dizaineriem. Un viņu tērps rotājis arī slavenā dzīvesstila žurnāla Wallpaper nākotnes modei veltītā speciālizlaiduma vāku.

2019.gads - māksliniece Maija Kurševa

Vienā zīmējumā maratona skrējēja pārņēmusi pilsētu savā varā un dominē pār to. Zīmējums ir arī neliels sveiciens māksliniekam Mārim Bišofam, kura stila ietekmi te var samanīt. Savukārt otrais zīmējums ir dziesma Rīgas mazajām koka ēkām un Rīgas namu cilvēciskajiem samēriem. Dodoties savās ikdienas gaitās, mana galva bieži vien pacelta uz augšu, aplūkojot simtgadīgo namu detaļas. Taču šur tur joprojām saglabājušās vienstāvu koka ēkas. Bieži vien tās, apslēptas lielo ielas namu pagalmos, dzīvo savu paralēlo dzīvi - kā ciems ciemā.

Maija Kurševa

māksliniece

Par mākslinieci: Maija Kurševa ir māksliniece, kas strādā ar plašu mediju klāstu, bieži vien tos apvienojot. Viņas pēdējo gadu izstādēs bijušas apskatāmas instalācijas, tepliskas struktūras, apvienojumā ar kustīgo attēlu, grafikām, zīmējumiem, skulptūrām. Mākslinieces idejas bieži vien rotē ap personīgām pārdomām par mākslas darba tapšanas procesu, telpas pakļaušanu idejai, izmantojot vizuāli lakoniskus izsteikmes līdzekļus. Neskatoties uz plašo mediju pielietojumu, zīmējums vienmēr bijis mākslinieces ideju pamatā unfunkcionē arī kā ikdienas domu pieraksta veids.

Vairāk: http://kurseva.com/

2018.gads - Latvijas simtgades maratona krekla mākslinieks Gustavs Klucis

Lattelecom Rīgas maratona oficiālo kreklu rotā Gustava Kluča (1895–1938), Latvijas visu laiku slavenākā mākslinieka, zīmējums “Daugavas sargs”, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

2017.gads - mākslinieks Raimonds Staprāns

Raimonda Staprāna (dz. 1926) zīmējums ir interpretācija par vienu no mākslinieka spilgtākajām Latvijas pirmās brīvvalsts laika atmiņām (kad Raimonds Staprāns bija pavisam jauns). Kāds arheologu izrakts ornaments, kas izrakumu vietai par godu nosaukts par Kursas krustu, Staprānam palicis prātā un paticis gan ar formu, gan dizainu. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Staprāns, vienkāršojot un modernizējot formu, uz Kursas krusta pamata izveidojis kakla rotu. Lattelecom Rīgas maratona 2017. gada krekla dizainā ietverts vēlreiz modernizēts un vienkāršots kakla rotas zīmējums.

Par mākslinieku: Raimonds Staprāns (1926) ir dramaturgs un viens no nedaudzajiem latviešu māksliniekiem, kura darbiem izdevies ielauzties pasaules vadošajās mākslas galerijās, muzejos un privātkolekcijās.

2016.gads - māksliniece Ieva Iltere

Ievas Iltneres zīmējums radīts mākslinieces atpazīstamajā stilā un simbolizē Lattelecom Rīgas maratona dalībnieku dažādību un plašo starptautisko pārstāvniecību.

Par mākslinieci: Ieva Iltnere ir latviešu gleznotāja, mākslas pedagoģe un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore. Ieva Iltnere ir viena no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes māksliniecēm. Kopš 1977. gada piedalās dažādās gan grupu, gan personālizstādēs – Latvijā, Zviedrijā, Krievijā, Lielbritānijā un daudzviet citur. Šobrīd gleznotājas darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Zimmerli mākslas muzejā Ratgersas universitātē un citviet.

2015.gads - māksliniece Ella Krugļanska

Latvijas izcelsmes māksliniece Ella Krugļanska (Ella Kruglyanskaya), kas sevi jau izcili pierādījusi Ņujorkas un pasaules mākslas vidē, uz krekla attēlojusi omulīgus un dzīvespriecīgus skrējējus, atgādinot, ka skriešana nav vis par rezultātu, bet gan dalību un, protams, gandarījumu un dzīvesprieku, ko no tās gūstam.

Par mākslinieci: Ella Kruglyanskaya (dzimusi 1978.g. Rīgā) patlaban dzīvo un strādā Ņujorkā, ASV. Glezniecību studējusi ŅujorkāThe Cooper Union for the Advancement of Science and Art un Yale School of Art.

2014.gads - mākslinieks Ilmārs Blumbergs

Ilmārs Blumergs, uz krekla attēlojot simpātisku un optimistisku gliemezi, ar ironiju aicinājis nedaudz atslābt un pasmaidīt gan pašiem skrējējiem, gan nejaušiem vērotājiem – galu galā “ko velcies kā gliemezis?” ir jautājums, ko ne reizi vien sev un citiem uzdod gan skrējēji, gan skatītāji.

Par mākslinieku: Ilmārs Blumbergs ir viens no mūsdienu izcilākajiem, pazīstamākajiem un apbalvotākajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem. Neskaitāmas personālizstādes kopš 1974.gada un grupu izstādes kopš 1962.gada. Ilmāra Blumberga operu un teātra izrāžu scenogrāfija ir nekavējoties atpazīstama un unikāla. Neskaitāmu grāmatu ilustrāciju autors. Viņa darbi ir neskaitāmu Latvijas un Eiropas muzeju kolekciju fondos.

Vairāk: http://www.blumbergs.lv/

2013.gads - mākslinieks Krišs Salmanis

Klasiskā Rīgas panorāma šķiet tik klišejiska, ka nereti uzvedos kā iedomīgs tūrists pats savā pilsētā. Sak, tā taču pastkarte, uz to skatīties ir gandrīz slikta gaume. Bet daudzām pilsētām izmēra, arhitektūras vai topogrāfijas dēļ tādas panorāmas vispār nav. Un mūsējā izskatās allaž atšķirīgi. Šķiet, ka torņi slepus pārvietojas. Varbūt, kamēr neviens tos neuzmana, tie izmet kādu loku un atgriežoties ne vienmēr nosēžas tajā pašā vietā.

Krišs Salmanis par iedvesmu krekla idejai

mākslinieks

Par mākslinieku: Multimākslinieks konceptuālists Krišs Salmanis savos darbos mēdz izmantot animāciju, video, fotogrāfiju, objektus, arī savu ķermeni, kokus dabā un izstāžu telpā. Viņa darbi ir kā vingrinājums, intelektuāla darbība, asprātība kā “domas pagrieziens”. Mākslinieks ticis izvirzīts prestižajai “Purvīša balvai”. 55. Venēcijas mākslas biennālē (01.06.-24.11.2013) Krišs Salmanis un Kaspars Podnieks pārstāvēja Latviju ar ekspozīciju ”Ziemeļi-Ziemeļaustrumi”. Festivāla „Armory Arts Week” ietvaros (šis festivāls tiek uzskatīts par vienu no gada svarīgākajiem notikumiem Ņujorkas mākslas dzīvē) šī ekspozīcija bija apskatāma Ņujorkā, mākslas telpas „Art in General” izstāžu zālē „Storefront Project Space” (05.03.- 30.03.2013). Salmanis izstādēs piedalās kopš 1997. gada, tostarp grupu izstādēs Baltijas valstīs, Vācijā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Čehijā, Polijā, Taizemē, Lielbritānijā, Slovēnijā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Centrālās un Austrumeiropas video mākslas arhīvā, Igaunijas Mākslas muzejā.

Vairāk: http://www.salmanis.com/resource/show_bio

2012.gads - māksliniece Anna Heinrihsone

Nordea Rīga maratons ir kļuvis par apliecinājumu tam, ka ir idejas, kuras ir pozitīvu lādiņu nesošas un vienmēr sniedz gandarījumu. Šī pasākuma globālais skanējums man lika aizdomāties par to, kam uzticos es, kas man liek priecāties, domājot par pilsētu, kurā dzīvoju. Jā, mani aizrauj globālais mērogs, taču savu pilsētu redzu kā ļoti personisku momentu virknējumu – ielas, kas ir mans pastāvīgs maršruts dienu no dienas, pieturzīmes, kas nemainīgas jau gadiem, ātras skices piezīmju blociņā. Ar skatienu fiksēti ik dienas skrējiena momenti.

Anna Heinrihsone

māksliniece

Par mākslinieci: Anna Heinrihsone ir scenogrāfe, kostīmu māksliniece, grafiķe un gleznotāja. Mācījusies J. Rozentala mākslas vidusskolā un absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu. Anna Heinrihsone kopš 1995. gada līdz pat mūsdienām ir radījusi vairākām izrādēm gan Latvijas teātros, gan Tartu Vannemuine, Novosibirskas operas un baleta teātrim dekorācijas un kostīmus. 2000. gadā un 2012. gadā saņēma apbalvojumus kā Gada labākais kostīmu mākslinieks.

2011.gads- - mākslinieks Ritums Ivanovs

Ritums Ivanovs krekla dizainu veidojis no tūkstošiem triepienu. Savā ziņā mākslinieks ikvienu triepienu veltīja kādam no dalībniekiem. Tikai kopā katrs atsevišķais triepiens veido kopējo Rīgas panorāmas skatu. Līdzīgi kā tūkstošiem triepienu veido 2011. gada dizainu, tūkstošiem skrējēju veido Nordea Rīgas maratonu. Katrs no skrējušajiem var izvēlēties savējo! 2011.gadā oficiālā dizaina ideja pāraug jaunā kvalitātē un pirmo reizi tas tiek izmantots arī uz finišētāju piemiņas medaļām.

Par mākslinieku: Ritums Ivanovs ir gleznotājs. Rituma gleznās foto vai fotogrāfiskam attēlam ir ļoti svarīga loma ne tikai mākslas tehniskajā risinājuma, bet ari attēla struktūras veidošanā. Kopš 1993.gada Ritumam bijušas neskaitāmas personālizstādes Latvijā un ārpus Latvijas. Viņa darbi tikuši izstādīti nozīmīgās grupu izstādēs Berlīnē, Minhenē, Maskavā, Brēmenē, Londonā un citur. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, privātā muzejā Minsterē, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs (ASV, Austrālijā, Dānijā, Francijā, Itālija, Krievijā, Korejā, Lielbritānijā, Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā u.c.). Viens no Rituma darbiem “Kadrs 05”, kas tapa izstādei „Erotiskā filma” (2002.), kas tika demonstrēta 7.Starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē „Art Moscow 2003”, tika izsolīts starptautiskā izsoļu nama Sotheby`s 2009.gada 9.jūnija izsolē Londonā.

Vairāk: http://www.ritumsivanovs.com/

2010.gads - mākslinieks Andris Vītoliņš

2010.gada oficiālā krekla grafikā attēloti Rīgas simboli, ko jebkurš maratona dalībnieks var apskatīt vai ieraudzīt no jauna skrējiena laikā.

Šis darbs bija īsts maratons – darbs, kas beigās tika izvēlēts ir četrdesmitais skices variants. Uzstādījums šajā gadījumā noteikti bija īpašs, jo rezultātam bija jābūt mākslas un sporta sintēzei. Pirms tam daudz skatījos citu lielo Pasaules maratonu darbus un, lai arī ir daži izņēmumi, var teikt, ka globāli ir iestājies neliels pagurums, tāpēc Rīgas maratona krekls uz kopējā datorgrafiku fona patīkami izceļas.

Andris Vītoliņš

mākslinieks

Andris Vītoliņš krekla dizainā izvēlas apvienot tieši Rīgai unikālās vietas un celtnes – Aspazijas bulvāri ar Latvijas Nacionālo operu, Centrāltirgus paviljonus, Zaķusalas TV torni un citus. Andris vēlējās parādīt nedaudz atšķirīgās Rīgas vietas, kas noteikti ir uzmanības vērtas, bet bieži vien gan savējiem, gan pilsētas visiem paslīd garām.

Par mākslinieku: Andris Vītoliņš ir gleznotājs. Latvijas mākslas akadēmijas pasniedzējs. Kopš 1998.gada bijušas neskaitāmas personālizstādes Latvijā un Eiropā, kā arī piedalījies grupas izstādēs Zviedrijā, Lietuvā, Nīderlandē, Francijā un citur. Andra darbi atrodas daudzās privātās un publiskās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Vairāk: http://www.vitolins.lv/

2009.gads - māksliniece Elita Patmalniece

Šajā gadā Nordea Rīgas maratons aizsāk jaunu tradīciju – oficiālās kolekcijas krekla dizaina veidošanai katru gadu tiek pieaicināts Latvijā zināms mākslinieks.

Kā pirmā 2009. gada dizaina izstrādei tiek uzaicināta Latvijā pazīstamā modes māksliniece Elita Patmalniece, šoreiz gan radot darbu nevis Elitai ierastajās košajās krāsās, bet kā vienkrāsainu tušas zīmējumu. Elita krekla dizainā apvienoja visas skaistākās Rīgas centra vietas, kuras ikvienam 2009. gada Nordea Rīgas maratona dalībniekam izdevās aplūkot arī trasē – Elizabetes ielu, Vecrīgas panorāmu ar baznīcu torņiem, īpaši izceļot Rīgas centra parkus, kā arī ietverot citas centra vietas.

Par mākslinieci: Elita Patmalniece ir modes māksliniece, kas veido tērpus skatuves māksliniekiem, teātra un operas izrādēm, piedalījusies dažādos projektos TV, reklāmā, laikrakstos un žurnālos. Elita pazīstama arī kā gleznotāja un veido mākslas darbus arī citās Latvijā mazāk ierastās tehnikās. Elitas darbi tikuši izstādīti personālizstādēs un grupu izstādēs.

2008.gads - mākslinieks Gints Apsītis

Krekla dizaina ideja dzimst, iedvesmojoties no Nordea Rīgas maratona reklāmas kampaņas vizuālā risinājuma. Grafiskā dizainera Ginta Apsīša zīmētie tēli no video klipa skrien arī uz oficiālā skriešanas krekla. Rotaļīgais dizains tapis apspēlējot ideju, ka skriešana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa un mēs katrs kaut kur skrienam – pakaļ tramvajam, bēgot no lietus, pāri ielai… Kādēļ, lai neskrietu arī paša skriešanas procesa dēļ? Tieši 2008. gadā skriešanas process acīmredzami bija kļuvis par nozīmīgu dzīves stila tendenci, jo šajā gadā Nordea Rīgas maratons pirmo reizi pārkāpa 5 000 dalībnieku slieksni.

Par mākslinieku: Gints Apsītis ir ilustrators un grafiskais dizainers, kas veidojis starptautiski apbalvotas reklāmas un īsfilmas. Gints ir strādājis ar tādiem klientiem kā Diesel, Killerloop, United Colors of Benetton, Kessels Kramer un daudziem citiem. Viņa darbi tikuši izstādīti un rādīti visā pasaulē, ieskaitot Japānu, Apvienoto Karalisti, Itāliju, Portugāli, Vāciju, Franciju, Norvēģiju un daudzas citas valstis.

Vairāk: http://www.apsits.com/

Uz jaunumiem