35 stāsti

“Attiecības nav sprints, tas ir maratons, līdzīgi kā Rimi Rīgas maratons. Tas ir vienkārši jāturpina, jāpaliek blakus, jāskrien kopā, lai tiktu līdz finišam un būtu ko atcerēties,” savu stāstu iesāk Aleksandrs un Aleksandra Oborini, kuri saderinājās 2024. gada Rimi Rīgas maratonā, skrienot kopā 10 kilometru distanci.

“Nekad iepriekš Rīgā nebiju skrējusi – tā bija pirmā reize, kad skrēju Rimi Rīgas maratonā un pirmā reize, kad laboju rekordu pieaugušo konkurencē. Vienmēr atcerēšos šīs sacensības, kad ierakstīju savu vārdu vēsturē – laboju Latvijas rekordu, kas piederēja Jeļenai Prokopčukai,” par savu 2023. gada Rimi Rīgas maratona 5 kilometru distancē uzstādīto Latvijas rekordu stāsta vieglatlēte, vidējo un garo distanču skrējēja Agate Caune.

Tā kā esmu no Lietuvas, un Latvija ar Lietuvu ir cieši saistītas, man ir sajūta, ka skriet Rīgā ir kā skriet mājās. Te vienmēr ir bijusi vislabākā atmosfēra – cilvēki, trase, mūzika,” stāsta lietuvietis un maratonu kolekcionārs Aurimas Bulkšas, kurš savu personīgo rekordu uzstādīja tieši Rimi Rīgas maratonā un šogad ieplānojis savu 35. maratonu noskriet Rimi Rīgas maratona 35. gadadienā.

Maratons ir piepildījis visas manas vēlēšanās! Pirms 14 gadiem pārvācos uz Latviju, sāku nodarboties ar skriešanu, un nu jau tā ir kā atkarība,” atzīst Karlo Beki (Carlo Becchi), itālis, kurš pārvācās uz Latviju darba dēļ un šogad piedalīsies Rimi Rīgas maratonā jau 14. reizi.

Rimi Rīgas maratona tempa turētāji Ilze un Dainis Limanāni skrējējus, kuri izvēlējušies skriet viņu tempa grupā, sauc par klientiem, jo skrējiena laikā tiešām par viņiem rūpējas, ne tikai noturot stabilu tempu un palīdzot nokļūt līdz finišam, bet arī padaloties ar ūdeni, enerģijas želejām un sniedzot pat psiholoģisko atbalstu. Jūsu uzmanībai – Ilzes un Daiņa stāsts.

Kaspars Breidaks ir tā uzmundrinošā balss Rimi Rīgas maratona starta tornī, kas skrējējiem spēj iedot nepieciešamo enerģiju, pārliecību un prieku par gaidāmo skrējienu. Arī Kasparam starts ir ļoti saviļņojošs brīdis, kas gadu no gada silda sirdi un motivē šo darbu darīt.

“Manuprāt, esmu ļoti labs piemērs tam, kā maratona kustība ierauj sevī! Mans maratona stāsts sākās pie starta un finiša līnijas, bet ne trasē – vairākus gadus biju tā tautumeita, kas priecīgi palaida startā un lepni sagaidīja finišā skrējējus. Šķiet, ka tāds sīkums, bet tur piedzīvoju visu – redzēju gandarījumu, tīru prieku, citreiz cīņu ar sevi, redzēju nepadošanos, prieka asaras, redzēju lepnumā spiedzošu draugu pulkus, kas atbalsta savējos trasē,” tā Beate Grugule, kuru starta un finiša prieks iedvesmoja pievērsties skriešanai.

“Man Rimi Rīgas maratons nozīmē māju un veiksmīga sākuma sajūtu, un ieejas vārtus uz skriešanas domāšanu un skriešanas komūnu,” tā savu Rimi Rīgas maratona stāstu sāk Anda Valtere, 2015. gada programmas “Mans pirmais maratons” absolvente, pirmā latviete, kura noskrējusi sešus prestižākos pasaules maratonus (World Marathon Majors). 2025. gadā pasaules lielo maratonu pulkam pievienojas Sidnejas maratons – un arī šo maratonu Anda ir pievarējusi. Komandas spēks un konkrēts plāns Andu aizveda līdz sešu zvaigžņu medaļai un noskrietu maratonu zem maģiskās trīs stundu robežas. Tagad viens no viņas mērķiem ir dot atpakaļ skrējēju sabiedrībai.

“Dzīvē var iespēt daudz ko, tikai jāgrib un jāiespringst!” pēc šāda moto vadās Ieva Cimermane, kura 2016. gada Rīgas maratonā paguva būt divās vietās vienlaicīgi – maratona laikā pa ceļam uz finišu apmeklēja dēla koncertu.

“Mans pirmais maratons tika atcelts divas dienas pirms starta. Pirmās emocijas bija dusmas, vilšanās, sajūta, ka viss vējā. Bet man ir fantastiski sabiedrotie, ar kuriem nolēmām “dumpoties” un tomēr skriet, jo gatavošanās procesā bija ieguldīts gana daudz laika un darba. Turklāt tas bija laikā, kad biju pieņēmusi lēmumu par lielām pārmaiņām savā dzīvē un šis maratons man emocionāli bija ļoti nozīmīgs solis. Pārvarēt sevi un vēlreiz pārliecināties, ka es varu par spīti visam,” atmiņās par 2020. gada pandēmijas dēļ atcelto maratonu dalās Evija Abiļeva.

“Maratons gadu no gada mūs izaicina ne tikai trasē, bet arī spēj savstarpēji mūs pilnveidot. Sākumā mēs cīnāmies ar sevi, sasniedzam savus mērķus, kaut vai tikai finišu, kas jau daudziem no mums ir liels sasniegums. Un tad ejam soli pa solītim uz priekšu, audzējam savus mērķus un ambīcijas, kad veidojamies par saliedētu komandu, kad varam viens otru pastumt,” stāsta Agris Skulte – dizaina un tehnoloģiju skolotājs, kurš ir idejas autors, ka ir jāveido skolas komanda un ir jāpiedalās.

Dainis Kauliņš (71) kolekcionē Rīgas maratonus. No sava pirmā Rīgas maratona 1998. gadā līdz 2024. gadam noskrējis 27 Rīgas maratonus. “Kamēr varēšu staigāt, piedalīšos. Pie velna kontrollaiku, staigāšu un viss!” apņēmīgi savu stāstu iesāk Dainis.

Moriss Vintermans (Maurice Winterman) ir leģenda – viņš ne tikai 1991. gadā kā jauns puisis no Nīderlandes, pieredzot patiesu kultūršoku, noskrējis pašu pirmo Rīgas maratonu, bet arī šodien pārzina Rīgu labāk kā dažs labs rīdzinieks, jo vairākkārt izstrādājis un mērījis Rimi Rīgas maratona trases.

Kurš gan nezin’ Jeļenu Prokopčuku? Varam droši teikt, ka bez Jeļenas fenomenālajiem panākumiem starptautiskajā arēnā, gan skriešanas kultūra Latvijā, gan Rimi Rīgas maratons nebūtu tādi, kādus tos pazīstam šodien. Tieši tāpēc par Rimi Rīgas maratona 35. jubilejas stāstu sērijas pirmo varoni esam izvēlējušies tieši Jeļenu – leģendāro un visu laiku titulētāko Latvijas skrējēju!