35 stāsti

Anita Siliņa, vairākkārtēja Latvijas čempionātu titulu ieguvēja maratonā, pusmaratonā un citās skriešanas distancēs, šobrīd ne tikai pati trenējas, bet arī savā bagātīgajā pieredzē iegūtās zināšanas nodod skriešanas entuziastiem, trenējot gan programmas “Mans pirmais maratons” audzēkņus, gan sava skriešanas kluba “Run with Anita” skrējējus. Anita spēj iedvesmot un rūpīgā darbā sasniegt katra audzēkņa vēlamo rezultātu. Rimi Rīgas maratona 35. jubilejā Anita svinēs arī savus svētkus – Rīgā uz starta līnijas maratonā viņa stāsies piekto reizi.

Ilggadējais Rimi Rīgas maratona Rimi Komandu kausa dalībnieks “Latvijas Finieris” ir uzņēmums, kas rūpējas par savu darbinieku sportisko garu. 2024. gadā izcīnījuši 3. vietu vidējo komandu kategorijā, “Latvijas Finierim” ir āķis lūpā šogad būt starp lielajām komandām. Par komandas saliedētību un veiksmīgajiem startiem Rimi Rīgas maratonā stāsta Laura Bringina, “Latvijas Finiera” iekšējās komunikācijas speciāliste, un Aivars Šķudītis, “Latvijas Finiera” Iekārtu rūpnīcas iepirkumu un pārdošanas grupas vadītājs.

Tikai paši skrējēji zina, ko nozīmē uzmundrinošs uzcauciens maratonā un kāds iekšējais spēks tajā brīdī rodas distanci turpināt ar vēl lielāku jaudu. Televīzijas personība Uģis Joksts ir viens no tiem uzmundrinātājiem, kurš mikrofonā maratona laikā uzrunā tūkstošiem cilvēku un palīdz distanci pieveikt līdz galam. Bijis “ierakuma abās pusēs” – gan kā skrējējs, gan līdzjutējs – Uģis zina, kas skrējējam grūtā brīdī visvairāk nepieciešams.

Katrs skrējējs, kuram rūp sava veselība, noteikti paviesojies pie sporta ārstes Sandras Rozenštokas Sporta laboratorijā. Sandra jau 16 gadus ir klātesoša Rimi Rīgas maratonā – trenējusi skrējējus Mežaparka treniņos, nekad neliedzot padomu, kļuvusi par uzticamības personu programmas “Mans pirmais maratons” dalībniekiem un sagatavojusi mediķus darbam maratonā. Arī šobrīd viņa aktīvi turpina izglītot sabiedrību un jaunos sportistus, atgādinot, ka pirmajā vietā vienmēr jābūt veselībai.

Eiropas čempionāta un pasaules spēļu čempiona skeitbordista Gustava Gailīša kontā ir 14 noskrieti maratoni, ar šo ievērojamo rezultātu viņš iekļuvis Rimi Rīgas maratona jaunizveidotajā Slavas zālē. Esot vienā vecumā ar Rimi Rīgas maratonu, Gustavs, ja vien viņa sacensību grafiks to ļaus, 18. maijā pievarēs savu 15. maratonu.

Medicīnā viens nav cīnītājs, tas ir komandas darbs, saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķe Ineta Blumberga, kura Rimi Rīgas maratonā par skrējēju veselību rūpējas jau 15 gadus. Ik gadu Rimi Rīgas maratonā strādā mediķi, kuri ir gatavi palīdzēt ikvienam skrējējam, kurš sacensību dienā pārvērtējis savus spēkus vai savainojies. Ineta maratonā izjūt gandarījumu, jo īsteno mediķu misiju palīdzēt citiem.

Ikdienā bieži vien uztveram sasniegumus kā mazus vai nenozīmīgus, taču ir jāiemācās svinēt to, cik tālu esam tikuši! Un maratons nav tikai par noskrieto laiku vai tempu. Tas ir par piedalīšanos un lepnumu, ko sajūti pēc tam!” saka dvīņu māsas Samira un Lorena Helgeras (Samira Helgers, Lorena Helgers), kuras iedvesmo viena otru un savus tuvākos piedalīties Rimi Rīgas maratonā. Māsas nāk no Vācijas, bet nolēmušas studēt Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātē. Lorena studē zobārtstniecību, bet Samira – medicīnu.

Ik vasaru Rimi Rīgas maratons kopā ar Bērnu slimnīcas fondu, Rimi un Latvijas Televīziju aicina ziedot bērniem ar kustību traucējumiem labdarības iniciatīvā “Kustība par kustību”. Ronija ir viens no bērniņiem, kam ziedotāji spējuši palīdzēt – pateicoties ziedotāju atbalstam Ronijai bija iespējams iegādāties skoliozes korekcijas korseti, kas ir būtisks atbalsts ikdienas gaitās.

“Rimi Rīgas maratona kopiena bija milzīgs atbalsts, jo, redzot cilvēkus visdažādākajās sportiskajās formās un ar dažādām spējām, es guvu cerību. Viņi parādīja, ka nav svarīgi, kur tu sāc – ikviens var būt skrējējs,” saka Rendijs Tarts, kuram maratons nesis lielas pārmaiņas dzīvē.

Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks no maratona nīdēja kļuvis par tā atbalstītāju, turklāt ar cerību, ka Rīgas ielās skatītāju atbalsts arvien pieaugs, līdzīgi kā tas ir pasaules lielajos maratonos. Viņš kopā ar kolēģiem televīzijas tiešraidēs spēj iedvesmot piecelties no dīvāna tos, kuri vēl tikai domā par savu pirmo distanci Rimi Rīgas maratonā.

“Sporta skolotājs ir tas cilvēks, kurš spēj iemācīt, ka katra kustība var būt prieks un ka veselība un disciplīna veido cilvēku ne tikai fiziski, bet arī emocionāli,” stāsta sporta skolotāja Jūlija Birkenšteine, kura pēc piedalīšanās Rimi Rīgas maratonā nolēma piepildīt savu sapni un kļuva par sporta skolotāju.

“Kad Rimi Rīgas maratona līderi skrien pretī finišam, mēs – Latvian Cycling Girls – esam viņiem līdzās. Mēs esam pirmais sieviešu amatieru velo klubs Baltijā, un jau trīs gadus esam daļa no šī lielā sporta notikuma, trasē pavadot līderus.” atzīst kluba pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, maratons velo komandai ir īpašs notikums – tā ir ne tikai aizraujoša pieredze, bet arī iespēja būt daļai no lielākajiem skriešanas svētkiem Latvijā.

“Caur Rimi Rīgas maratonu redzu, kā Elija pieaug, kļūst drošāka un nebaidās no apkārtējiem,” par savu trīsgadīgo meitiņu Eliju, kura jau no divu gadu vecuma piedalās Rimi Rīgas maratonā saka lepnā mamma Annija Grauziņa.

“Vai nu tas bija ļoti sen…’’ tā Normunds Dumpis atminās pirmo reizi, kad nolēma kļūt par brīvprātīgo palīgu. Rimi Rīgas maratons ir tikai viens no daudziem notikumiem, kur Normunds iesaistījies kā brīvprātīgais.

Nekas nav neiespējams – piedalīties maratonā var ikviens! Šādu sapni cilvēkiem ar kustību un funkcionāliem traucējumiem palīdz īstenot asistenti, kas kopā dodas skrējienā. 2024. gada Rimi Rīgas maratona programma “Iekļaujošs maratons” sniedza vēl nebijušu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti piedalīties sevis izvēlētā distancē. “Sports ikvienam” bija viskuplāk pārstāvētā biedrība, un tās priekšgalā – asistents Dāvis Siminaitis, kurš saviem komandas biedriem vispirms iemāca slēpot uz kalna un tad motivē sportot arī pavasarī.

Vadims Bodoprosts kopš 2019. gada tikai retu reizi izlaidis Elektrum enerģiskos treniņus, kurus ikviens skrējējs, sākot no 2. marta, katru svētdienas rītu Mežaparkā var apmeklēt bez maksas. Kopīgie treniņi Vadimam snieguši nepieciešamo motivāciju un virkni zināšanu par skriešanu, kas ļāvis nepadoties un pieveikt arvien garākas distances.

Maratona skrējējai no Lietuvas Aušrai Garunkšnītei (Aušra Garunkšnytė) Rimi Rīgas maratons ir ļoti īpašs – ar Rīgā sasniegto rezultātu viņa kvalificējās Parīzes paraolimpiskajām spēlēm.

“Rimi Rīgas maratons man palīdzēja atgūt ticību sev un savām spējām, proti, ka arī es, pārvietojoties ratiņkrēslā, varu piedalīties skrējienos. Mans pirmais Rimi Rīgas maratona 5 kilometru skrējiens 2023. gada 7. maijā pierādīja, ka “skriet” var arī šādi, un tas neliedz izbaudīt visas emocijas, ko sniedz skrējieni. Man jau kopš bērnības ir paticis piedalīties skrējienos, jo tās sajūtas, kuras iegūstu, ir vārdiem neaprakstāmas,” savā Rimi Rīgas maratona stāstā dalās Līga Laudiņa.

“Mēs necenšamies uzstādīt rekordus, Rimi Rīgas maratons mums ir svētki, kuros varam satikt gan sportiskos darba kolēģus, gan skrējējus, ar kuriem esam sadraudzējušies citos sporta pasākumos. Mums ir liels prieks par medaļām, kuru dizains katru gadu mainās un par mazajām eglītēm, kuras var saņemt, nododot numurus,” savā stāstā dalās Inga Vīksna-Āboliņa. Rimi Rīgas maratona eglītes Ingas ģimene iestādījusi savā mežā Vaidavā.

“Attiecības nav sprints, tas ir maratons – Rimi Rīgas maratons. Būs grūti, bet ir vienkārši jāturpina, jāklausa vienam otru, jāpaliek blakus, nevis jāskrien tālāk. Tad jau viss būs forši, kopā aiziesiet uz finišu, būs kopīgi noskriets viss, un būs ko atcerēties,” savu stāstu iesāk Aleksandrs un Aleksandra Oborini, kuri saderinājās 2024. gada Rimi Rīgas maratonā, skrienot 10 kilometru distanci.

“Nekad iepriekš Rīgā nebiju skrējusi – tā bija pirmā reize, kad skrēju Rimi Rīgas maratonā un pirmā reize, kad laboju rekordu pieaugušo konkurencē. Vienmēr atcerēšos šīs sacensības, kad ierakstīju savu vārdu vēsturē – laboju Latvijas rekordu, kas piederēja Jeļenai Prokopčukai,” par savu 2023. gada Rimi Rīgas maratona 5 kilometru distancē uzstādīto Latvijas rekordu stāsta vieglatlēte, vidējo un garo distanču skrējēja Agate Caune.

Tā kā esmu no Lietuvas, un Latvija ar Lietuvu ir cieši saistītas, man ir sajūta, ka skriet Rīgā ir kā skriet mājās. Te vienmēr ir bijusi vislabākā atmosfēra – cilvēki, trase, mūzika,” stāsta lietuvietis un maratonu kolekcionārs Aurimas Bulkšas, kurš savu personīgo rekordu uzstādīja tieši Rimi Rīgas maratonā un šogad ieplānojis savu 35. maratonu noskriet Rimi Rīgas maratona 35. gadadienā.

Maratons ir piepildījis visas manas vēlēšanās! Pirms 14 gadiem pārvācos uz Latviju, sāku nodarboties ar skriešanu, un nu jau tā ir kā atkarība,” atzīst Karlo Beki (Carlo Becchi), itālis, kurš pārvācās uz Latviju darba dēļ un šogad piedalīsies Rimi Rīgas maratonā jau 14. reizi.

Rimi Rīgas maratona tempa turētāji Ilze un Dainis Limanāni skrējējus, kuri izvēlējušies skriet viņu tempa grupā, sauc par klientiem, jo skrējiena laikā tiešām par viņiem rūpējas, ne tikai noturot stabilu tempu un palīdzot nokļūt līdz finišam, bet arī padaloties ar ūdeni, enerģijas želejām un sniedzot pat psiholoģisko atbalstu. Jūsu uzmanībai – Ilzes un Daiņa stāsts.

Kaspars Breidaks ir tā uzmundrinošā balss Rimi Rīgas maratona starta tornī, kas skrējējiem spēj iedot nepieciešamo enerģiju, pārliecību un prieku par gaidāmo skrējienu. Arī Kasparam starts ir ļoti saviļņojošs brīdis, kas gadu no gada silda sirdi un motivē šo darbu darīt.

“Manuprāt, esmu ļoti labs piemērs tam, kā maratona kustība ierauj sevī! Mans maratona stāsts sākās pie starta un finiša līnijas, bet ne trasē – vairākus gadus biju tā tautumeita, kas priecīgi palaida startā un lepni sagaidīja finišā skrējējus. Šķiet, ka tāds sīkums, bet tur piedzīvoju visu – redzēju gandarījumu, tīru prieku, citreiz cīņu ar sevi, redzēju nepadošanos, prieka asaras, redzēju lepnumā spiedzošu draugu pulkus, kas atbalsta savējos trasē,” tā Beate Grugule, kuru starta un finiša prieks iedvesmoja pievērsties skriešanai.

“Man Rimi Rīgas maratons nozīmē māju un veiksmīga sākuma sajūtu, un ieejas vārtus uz skriešanas domāšanu un skriešanas komūnu,” tā savu Rimi Rīgas maratona stāstu sāk Anda Valtere, 2015. gada programmas “Mans pirmais maratons” absolvente, pirmā latviete, kura noskrējusi sešus prestižākos pasaules maratonus (World Marathon Majors). 2025. gadā pasaules lielo maratonu pulkam pievienojas Sidnejas maratons – un arī šo maratonu Anda ir pievarējusi. Komandas spēks un konkrēts plāns Andu aizveda līdz sešu zvaigžņu medaļai un noskrietu maratonu zem maģiskās trīs stundu robežas. Tagad viens no viņas mērķiem ir dot atpakaļ skrējēju sabiedrībai.

“Dzīvē var iespēt daudz ko, tikai jāgrib un jāiespringst!” pēc šāda moto vadās Ieva Cimermane, kura 2016. gada Rīgas maratonā paguva būt divās vietās vienlaicīgi – maratona laikā pa ceļam uz finišu apmeklēja dēla koncertu.

“Mans pirmais maratons tika atcelts divas dienas pirms starta. Pirmās emocijas bija dusmas, vilšanās, sajūta, ka viss vējā. Bet man ir fantastiski sabiedrotie, ar kuriem nolēmām “dumpoties” un tomēr skriet, jo gatavošanās procesā bija ieguldīts gana daudz laika un darba. Turklāt tas bija laikā, kad biju pieņēmusi lēmumu par lielām pārmaiņām savā dzīvē un šis maratons man emocionāli bija ļoti nozīmīgs solis. Pārvarēt sevi un vēlreiz pārliecināties, ka es varu par spīti visam,” atmiņās par 2020. gada pandēmijas dēļ atcelto maratonu dalās Evija Abiļeva.

“Maratons gadu no gada mūs izaicina ne tikai trasē, bet arī spēj savstarpēji mūs pilnveidot. Sākumā mēs cīnāmies ar sevi, sasniedzam savus mērķus, kaut vai tikai finišu, kas jau daudziem no mums ir liels sasniegums. Un tad ejam soli pa solītim uz priekšu, audzējam savus mērķus un ambīcijas, kad veidojamies par saliedētu komandu, kad varam viens otru pastumt,” stāsta Agris Skulte – dizaina un tehnoloģiju skolotājs, kurš ir idejas autors, ka ir jāveido skolas komanda un ir jāpiedalās.

Dainis Kauliņš (71) kolekcionē Rīgas maratonus. No sava pirmā Rīgas maratona 1998. gadā līdz 2024. gadam noskrējis 27 Rīgas maratonus. “Kamēr varēšu staigāt, piedalīšos. Pie velna kontrollaiku, staigāšu un viss!” apņēmīgi savu stāstu iesāk Dainis.

Moriss Vintermans (Maurice Winterman) ir leģenda – viņš ne tikai 1991. gadā kā jauns puisis no Nīderlandes, pieredzot patiesu kultūršoku, noskrējis pašu pirmo Rīgas maratonu, bet arī šodien pārzina Rīgu labāk kā dažs labs rīdzinieks, jo vairākkārt izstrādājis un mērījis Rimi Rīgas maratona trases.

Kurš gan nezin’ Jeļenu Prokopčuku? Varam droši teikt, ka bez Jeļenas fenomenālajiem panākumiem starptautiskajā arēnā, gan skriešanas kultūra Latvijā, gan Rimi Rīgas maratons nebūtu tādi, kādus tos pazīstam šodien. Tieši tāpēc par Rimi Rīgas maratona 35. jubilejas stāstu sērijas pirmo varoni esam izvēlējušies tieši Jeļenu – leģendāro un visu laiku titulētāko Latvijas skrējēju!