Frankfurtes pieredzes stāsts

6. novembris, 2019

Jūnija sākumā izlozējām Komandu kausa uzvarētājus, un viena no komandām, kura devās izmēģināt spēkus Frankfurtes maratonā, bija Tet komanda ar nosaukumu Tet enerģiskie dipotāji. Maratona komandas dalībnieks Edmunds Garnačs dalās savā pirmās skriešanas sezonas pieredzē, kuras laikā noskrieti divi maratoni – Rīgā un Frankfurtē.

Mans ceļš uz Frankfurtes 2019 maratonu sākās precīzi pirms gada Anitas Siliņas un Zandas Zariņas Rešetinas skriešanas nometnē Portugālē. Pēc 10 Portuglē pavadītām dienām striktā režīmā (okeāns-brokastis-treniņš-pusdienas-diendusa-treniņš-okeāns-vakariņas) un ļoti labā kompānijā es beidzot nostājos uz skriešanas takas.

Pēc Portugāles es turpināju savas skriešanas aktivitātes Latvijā un tad vienā no treniņiem "atnāca" mans pirmais skriešanas mērķis – noskriet Rīgas maratonu 2019. Tas gan nebija mērķis parastais – tas bija Lielais Ambiciozais. Noskriet Rīgu zem 3h.

Uzreiz jāatzīstas – nesanāca. Pamatīgi nesanāca. Noskrēju ap 3:42. Biju ievērojami vīlies. Tomēr, kad dusmas uz nežēlīgo sauli un Rīgas 2 apļiem pārgāja, es biju spiests atzīt, ka noskriet zem 3h vēl nav mans līmenis. Kaut kādā ziņā šī atziņa bija atvieglojoša. Es varēju atbrīvoties un turpināt vienkārši skriet. Papildus Rīgas maratons man un vēl 3 kolēģiem bija sarūpējis arī dāvanu – bezmaksas iespēju skriet Frankfurtes maratonā.

Tā nu mēs trīs no mūsu Rīgas četrotnes devāmies uz Frankfurti, lai paveiktu to kas nu katram bija jāpaveic. Mans plāns vairs nebija 3h, bet jau daudz pieticigākais laiks 3:30 un pie lielas veiksmes un dibena atbalsta (mana kreisā dibena puse pagaidām neiesaistās skriešanas projektā) varbūt uz 3:20.

Veiksmīgi sakrita, ka pirms Frankfurtes atkal piedalījos skriešanas nometnē Portugalē. Tā nu es piektdien pa taisno no Faro ierados Vācijā pamatīgi atpūties un labākajā iespējamā formā. Jau pa ceļam uz viesnīcu bija noprotams, ka esmu ieradies maratona pilsētā. Tas uzmundrināja.

Sestdienā mēs bariņš latviešu tikāmies EXPO uz kopīgu fotografēšanos, bet noprotu, ka Frankfurtē skrēja vēl vairāki Latvijas pārstāvji. Pēc EXPO uzreiz devos uz viesnīcu pūsties un gatavoties maratonam. Tomēr izrādījās, ka pa dienu esmu sastaigājis jau vairāk kā 20 tūkstošus soļu, kas noteikti nebija pārāk gudri. Tomēr izlietotus soļus vairs neatgūt. Tā nu centos nedomāt par jau iztērēto enerģiju, bet koncentrēties jaunu noplūžu novēršanai. Tā sakoncentrējos, ka netērēju enerģiju pat miegam.

Tāpēc, kad pēc negulētas nakts svētdienas rītā 3h pirms starta devos brokastīs, noskaņojums bija visai nekāds, jo galvā šaudījās domas par priekšā stāvošo neveiksmi. Starta vietā ierados 20 minūtes pirms skrējiena sākuma un redzot (iespējams vairāk pat sajūtot) skrējēju masas biju jau nomierinājies un gatavs skrējienam.

Pirmā atziņa stāvot starta koridorā bija, ka Rīgā pirmsstarta aktivitātes ir uzmundrinošākas nekā Frankfurtē. Tomēr kopējais noskaņojums kā jau vienmēr starta koridoros bija elektrizējošs. Tad tas notika. Starts.

Pēc dažu minūšu stāvēšanas un kāju cilāšanas uz vietas sākās skrējiens. Neskatoties uz lielo pūli (laikam ap 14 000 skrējēju) gandrīz jau no paša sākuma diezgan brīvi varēja paskriet zem 5 minūtēm kilometru. Man gan plāns bija pirmos 5 km skriet ar vidējo pace - 5 min. Un tikai pēc tam celt pace uz 4:45-4:50. Un turēt līdz 38 km. Pēdējos 4 km biju paredzējis skriet pēc plāna – drusku ātrāk kā varu. Tomēr, lai kā bremzēju sevi jau no paša sākuma skrēju ātrāk par 5 minūtēm. Neskatoties uz visām rīta bažām man sanāca labs skrējiens. Otro pusi noskrēju 3 minūtes ātrāk par pirmo. Un pēdējos 4 km noskrēju savu ātrāko kilometru - 4:20. Finišs arī izdevās labs – plecu pie pleca ar skrējēju no Latvijas. Finālā sasniedzu jaunu PB – 3:25:52.

Par pašu maratonu varu teikt, ka tas ir labākais, kurā pagaidām esmu piedalījies. Pirmkārt, laika apstākļi. Padsmit grādi, apmācies un distances otrā pusē smidzinošs lietus. Izcili. Otrkārt, atmosfēra. Tiešām daudz un skaļi atbalstītāji gandrīz visas trases garumā. DJ un bungu atbalsts ik pa pāris kilometriem. Finiša koridors ar izcilu atmosfēru. Perfekti. Treškārt, maratona organizācija. Ūdens punkti precīzi ik pa 2,5 km. Ļoti labi varēju saplānot želeju un ūdens uzņemšanu, ko darīju ik pa 5 km. Šis noņēma daudz stresa, kas ir bijis citos maratonus, kad nesaprotu kad būs nākamais dzeršanas punkts.

Mana pirmā īstā skriešanas sezona ir galā, bet domāju, ka manai skriešanai tas ir tikai sākums. Tiekamies maijā Rīgā!

Edmunds Garnačs

Maratona komandas dalībnieks

Uz jaunumiem